Deja var būt arī Tava šī gada apņemšanās

Kāds mans draugs reiz Vecgada vakarā teica: „Dari jaunajā gadā to, ko nekad neesi darījusi! Ja vēlies iepazīties ar jauniem cilvēkiem, ej teātrī, dejo vai apmeklē kādu pulciņu!” Šie vārdi bija motivācija un apņemšanās man 2011. gadam!

Jau pēc 2 dienām, 2. janvārī, es biju uz pirmo deju nodarbību savā mūžā! Galvā raisījās domas, ka pabeigšu šo deju kursu un pietiks, bet jau ir pagājis gads, kopš esmu deju pasaulītē, un esmu izmēģinājusi 5 dejas.

Pirmā deja, kuru sāku apgūt, bija bačata, kura joprojām man patīk vislabāk. Pasniedzēji mācīja tādas deju kustības un trikus, kuras bija pat bail izpildīt. Reiz bačatas vietā notika salsas nodarbība, un es nolēmu palikt, iesākot mācīties arī šo deju.

Pēc diviem mēnešiem pasniedzēji mani teju aizvilka uz salsas tusiņu! Redzot smaidus, kustību, sajūtot pacilātu un dzīvespriecīgu atmosfēru un draudzību, bija tieksme atgriezties dejot vēl un vēl!

Kā nākamo sarakstā varu atzīmēt Argentīnas tango. Pēc aktīvām un jautrām salsas kustībām grūti bija sevi noturēt stingri noteiktajā tango stājā. Katrā deju kursā cilvēki uzvedas savādāk, un var tikai prātot, kas to nosaka – dejas likumi, vide vai paši cilvēki? Tango nodarbībās neviens nav mainījies ar partneriem kā tas ir salsas burziņos, kas man likās neparasti.

Deja, kuru apguvu vēlāk un kuru dejojam vispār bez partnera, ir modernais džezs. Improvizācija, lidojums, dvēseles stāsti – tā es varētu raksturot šo deju. To nevar dejot tā, kā to iemāca, visām kustībām jārodas no sajūtām, no dvēseles dzīlēm, jāizjūt katrs solis un zem visa tā jābūt stāstam.

Līdzīgi ir ar flamenko, deja, kura man padevās visgrūtāk, tomēr nedaudz tajā esmu ielūkojusies. Pēc pasniedzējas vārdiem, jābūt kā spāņu maitai, proti, jābūt ar stingru raksturu, spēcīgai un zinošai par to, ko vēlies! Manuprāt, tā ir viena no skaistākām dejām, kas ir pilna pārdzīvojumu un sāpēm.

Ja vēl neesi izdomājis/usi šī gada apņemšanos, iesaku sākt apmeklēt dejas!

Tik tiešām, nekur tā nevar iepazīties ar cilvēkiem kā dejās. Esmu ieguvusi gan daudz paziņu, gan arī labu draugu! Cik notikumu ir piedzīvots kopā ar viņiem, cik filmu par dejām ir noskatītas, cik dziesmu pievienotas iekš playlist, un tas viss iedvesmo! Pēc tā visa sāku gleznot jaunas gleznas kolekcijai „Deja”, kura vēl joprojām top. Kādreiz to varēs aplūkot, un būs iespēja uzzināt manu skatījumu un izjūtas par dejām.

Deja atraisa, padara brīvu un patiesu. Vēl ir arī citi iemesli, kāpēc sāku apgūt dejas, bet tas jau ir cits stāsts.

Par autoru

Alīna Dukāte

• Lasīt visus Alīna Dukāte rakstus