Ak, kaut es spētu raksturot to saviļņojošo (protams, arī neķītra rakstura) prieka dzirksteli, kura iespīdās mūsu dārgā redaktoriņa acīs, ieraugot tādu aktivitāti un atsaucību mūsu visu iemīļotajā mājaslapā www.salsariga.lv. Tagad – pateicoties vairāku jauku, raženu cilvēku rakstnieku dotībām – varam baudīt neskaitāmus interesantus, aizraujošus stāstus un viedokļu apmaiņām bagātus komentārus!  Man prieks, mīļajam redaktoriņam prieks un visiem mums prieks! Un tad… Kādu brītiņu padomāju un secināju, ka kaut kā trūkst. Un jā! Es to atrisināju! Trūkst kāda mana rakstiņa.

Jau iepriekš minēju, ka mēs jau katrs aizejam savās sliedēs, to pašu jau vien var attiecināt uz dejošanu. Mans ceļš aizveda no vienas šovgrupas uz otru, meklējot kādu iespēju pilnveidoties. Un jā… Šī izvēle doties savas prasmes attīstīt uz Mamboloco pie Mihaila un Alinas mani nav pievīlusi. Visi šie notikumi – pachanga mafia, Mamboloco 4. dzimšanas diena, uzstāšanās kopā ar mūsu foršo šovgrupiņu, arī neliela krievu valodas apgūšana – ir devusi man ļoti daudz, un es to novērtēju. Tas izglāba mani no nelielās deju krīzes, kas kādu brītiņu bija pārņēmusi garu, prātu un ķermeni. Iepriekš man nebija atgadījusies tā rūgtenā sajūta, ka vienkārši rokas necēlās pretī aicinājumam dejot, un nožēloju tajā brīdī iespēju braukt prom uz mājām, kad izlaidu biedrus pie klubiņa. Viena īpaša dejotāja lūgumam tomēr piekritu, viņš sajuta manu garstāvokli un nevilšus pārprata mani: „Piedod, ka Tevi uzaicināju… Man ar Tevi ir ļoti patīkami dejot.” Atskanēja šie vārdi un pasmaidīju. Dejas beigās samīļoju viņu, pēc tam nedaudz vēlāk saņēmos viņu pašu uzlūgt uz atvainošanās deju (viņš:”AK DIEVS! Tu pasmaidīji!!”) un devos jau drīz prom, lai nebojātu vismaz citiem garstāvokli. Un šāda sajūta mani nepameta vairākas dienas… Līdz pienāca uzstāšanās diena ar šovgrupiņu. Kas par iedvesmu! Draugu starojošās sejas pūlī, vecāku un radu iepazīstināšana ar salsu – kā viss izskatās, sociālā dejošana, viņu nemitīgā izpratināšana par sevišķi aizdomīgiem deju partneriem ( )-, labi nodejots šoviņš, visi grimētāji, filmētāji un fotogrāfi – tas viss deva tādu spēku, ka atkal sajutu to dievišķo, ģeniāli vienkāršo prieku par katru deju un katru partneri!

Tomēr esmu pamanījusi nelielu problēmu, kas radusies (vai arī esmu pamanījusi tikai nesen) mūsu iecienītajā deju pasaulītē – sāk trūkt foršu vietiņu, kur vakaros dejot! Šeit jāpiemin Bastejkalna kafejnīca, kuras slēgšana sagādāja lielu sarūgtinājumu, jo tā bija ļoti daudziem, arī man,  iecienītākā dejošanas vieta. Protams, mēs visi esam pateicību parādā  mūsu DJ’iem un deju skolu galvenajiem, kuri sarūpē mums labu mūziku un labas vietas, kur aiziet izdejoties, taču esmu pamanījusi visā savā „dejošanas mūžā”, ka salserro bieži met ārā no klubiem vai arī klubiņi drīz vien paši veras ciet. Cik esmu sapratusi, pamanījusi un arī dzirdējusi no domubiedriem problēma bieži vien ir ekonomikā. Visas ballītes, izņemot tās, kuras notiek pašu deju studiju telpās, notiek bāros. Kā bāri pelna iztiku? Caur dārgu dzērienu pirkšanu. Dārgi dzērieni? Kokteiļi un alkohols. Tā kā šīs lietas nav diez ko populāras salsinieku vidū (ir piedzīvots, ka jau nedaudz reibst un deja ir vairāk mēģinājums noturēties dzīvam uz kājām nekā izdejošanās) bāriem ir peļņas zudums salsas vakaros. Attieksmi pret mums visiem pasliktina arī nejaukais ieradums ņemt ūdeni līdzi uz deju vakariem. Es saprotu, ka tā nav joka lieta, citiem ir vajadzīgs liels ūdens daudzums, lai nepārkarstu, un neies jau nu litriem ūdeni pirkt no bāra… Arī es pamanos šad un tad nočiept ūdens pudelīti no mājām uz ballīti. Taču nevajag to īpaši akcentēt – uzlikt to plastmasa pudeli uz bāra vai pasākuma galda vai letes un tā burtiski paziņot: „Es naudu šeit netērēšu!” Daži saka, ka vajag nopirkt tos dzērienus, vajag atbalstīt, bet, manuprāt, tur ir kaut kas cits jāizdomā. Šajā gadījumā Cuba Cafe ir ļoti laba deju vieta – viņu reputācijai salsa svarīga, atmosfēra ideāla, vienīgi deju placis pašaurs, lai ierastais lielais dejotāju pulks tur spētu saspiesties. Nu nezinu, kur mēs tādu plašizmēra Cuba Cafe sadabūsim…

Taču, runājot par „šaura veida” dejošanu..! Nesen esmu saņēmusi ieteikumus par nepilnību, kas man kaut kā ir izveidojusies laika gaitā – pārāk plaši, gari soļi. Kādu laiciņu prātoju, kāpēc tas tā… It kā jau atkarīgs no partnera. Cik plašus soļus un kustības viņš veic, tādus arī man ir spiests veikt, lai neizlauztu sev vai partnerim rokas un neizraisītu „satiksmes negadījumu” ar pierēm. Tomēr ievēroju, ka ar dažiem tā nebija – tiklīdz piedomāju un spēru mazākus solīšus spēju daudz labāk un ātrāk izsekot manu dārgo dejotāju signāliem un kustībām nekā iepriekš. Turklāt pavisam nesen izjutu kaut ko dīvainu, dejojot salsu mazos solīšos kopā ar kādu. Tas notika vienas dejas laikā – braši izgājām uz deju plača, gatavi laisties trakā dejā, kad piepeši pēc kāda laiciņa sapratām, ka tiek gūtas pārāk daudz traumas, tāpēc pārgājām uz mazākiem, pieticīgākiem salsas soļiem. Tā bija pilnīgi cita sajūta! Cits satvēriens, rūpīgums, tuvība, labāka sadarbība… Dejošanas karjeras sākumā daudzi jau teica – liec mazākus solīšus un tad jau būs labi! Tāpēc man šobrīd izveidojies šāds priekšstats – labs dejotājs spēs arī mazā vietiņā izdejot tās savas sarežģītās kustības, radot partnerei sajūtu, ka vietas apkārt ir vēl daudz! Turklāt atgadās daudz mazāk au-man-ir-zils-celis-paldies-tev pārsteigumi…

Nu, lūk, tā mēs nu dzīvojamies, lai gan pēdējā laikā dzirdu, ka bieži mūsu foršās skoliņas māc negatīvisms, neparasti rosīgs sāncensības gars un ha-ha-es-esmu-labāks-par-tevi zākāšana… Labi, ka sociālajos vakaros es neko tamlīdzīgu neizjūtu un neredzu, taču par šo teorētiski radušos problēmu varu izteikt savu domu – tie, kuri paši par sevi ir pārliecināti, jau nu neliksies ne zinis par nelāgiem vārdiem un domām, kā arī nelāgas baumas jau nerodas no tukša gaisa, bet tāpēc nav jāuztraucās! Varbūt kāds pārpratis… kādu netīšām esam aizvainojuši. Cilvēki jau ir dažādi, tāpēc novēlu šajā jaunajā pūķa (skat. bildīti! muahaha!) gadiņā nepārsteigties ar negatīviem lēmumiem, katram atrast savu vietu un pārliecību, radīt vairāk smaidu nekā viepļu, kā arī uzdrošināties spert tos mazos solīšus, lai sasniegtu baudāmāku mērķi!

Vienmēr Jūsu

Turciņš

Par autoru

turciņš ♫

Esmu īpaša. Tāpat kā visi citi. :]

• Lasīt visus turciņš ♫ rakstus